"A laugh is the shortest distance between two people."

Mana darba nedēļa Septfondā ir noslēgusies. 

Visu nedēļu tomēr pavadīju īgņojoties...Mans gars izbaudīt visu šo brīvprātīgā dzīves apstākļus nometnēs ir izsīcis, tāka nevarēju sagaidīt piekdienu, kad beidzās mans darbs tur..

Tāpatās esmu noilgojusies pēc savas privātās telpas/ istabas..

Ko tur daudz čīkstēt - galvenā doma: Esmu izbaudījusi savu laiku šeit, kā brīvprātīgā, domāju, ka man radies saucamais ''pārēšanās sindroms'' - kas pa daudz, tas vairs nav labi, jebšu par ilgu...

Bet es izbaudu sava brīvprātīgā darba ārpus dzīvi/brīvo laiku...

Atgriežoties pie nometnes, mazs ieskats pagājušajā nedēļā:

 

Gatavojam festivāla plakātus

Gatavojam dekorācijai bumbas, kas pildītas ar zāles sēklām un uz noteikto datumu jābūt zaļām zāles bumbiņām..

Gatavojam galdus...pamatā tiek izmantotas ceļa zīmes, kas aplīmētas ar avīzēm, un statīvu veidojam no bambusa..

Tiek gatavotas gaismu virtenes, kas būs guldītas koka zaros, lai apgaismotu un izdaiļotu..

Brīvo laiku pavadam kaimiņu ciemiņā baudot vietējo tirdziņu...

..sabiedrību..

Apmeklējam īsfilmu festivālu, super radošas īsfilmiņas - izbaudīju katru sekundi:))

...Pikniks upes malā..

..Maza pelde..

  Atgriežoties piekdien savā franču kompānijā bija jāizbauda brīvības ballīte, ar to domāju - viss - mans laiks šeit ir pabeigt, brīvprātīgais darbs beidzies...yeah!!:))
Vēl desmit dienas čilloju baudot Francijas atvasaru, kamēr Latvijā jau drēgnums iestājies...Jāuzsūc saulīte, lai pietiek ziemai:D
  Pagaidām baudu lauku mieru, pastaigas, kazeņu, vīģu lasīšanu un ievārījumu gatavošanu kā arī kārtīgu ogu pieēšanos...njamī. Mīlu Franciju!
   Redzēsimies nākošajā nedēļā, un tad jau iespējams pēdējo reizi šajās lapās...

Nekad laime nav nostādījusi cilvēku tādā augstumā, ka viņam nebūtu vajadzīgs draugs.

    Esmu ieradusies jaunajā mītnē ar kolēģiem...un gaidam jaunos īstermiņa brīvprāšus!
Jāsaka, ka uz doto brīdi neesmu diezgan laimīga...Jūtos pat dusmīga uz sevi par to, kas mani aiz mēles raustīja, ka pateicu, ka vēlos strādāt savās brīvdienās...
Nu ko, jāpiestrādā pie savas impulsivitātes...
Bet tagad jāatbild par saviem vārdiem, sakožam zobus un uz priekšu!;p

Jāatzīst, ka jaunā mītne ir ļoti jauka...bilžuki ieskatam!
Un ceru, ka atradīšu šajā visā avantūrā savu prieka stariņu, kas ļaus izbaudīt šo laiku šeit...

Jaunās mājas uz nedēļu..

..Visi čučam kopā šādi..

Aktivitāšu un ēdamzāle..Pirms pārējo ierašanās notiek plānošanas darbi!

Atpūtas stūrītis, mans favorīts šajā mājā..

mīlīgā virtuvīte, šeit būs prieks gatavot;D Mana vājība uz interjēru, ja vieta iedvesmojoša/radoša, tad tā arī daru savu darbiņu..;p

Skats no iekšpagalma

                                    

If you change nothing, nothing will change

Saluuu!!!
Gads bus paskrejis veja sparniem..Mans laiks seit ir atlicis nu jau nepilnas tris nedelas!
    Sodien atbrivoju savu sturiti brivpratigo maja, jo rit parcelamies uz Septfondu, kur norisinasies pedeja, bet svarigaka nometne. Tas merkis bus organizet Eko festivalu septembra beigas, bet pa vidu bus vel citi pienakumi, ka sakopt apkartejo vidi/ciema darzu un organizacijas maja atjaunot kaminu..
     Parcelot un kartojot mantinas parnem nostalgija, visam lietam, pat papirisiem ir savs stasts...bet man jau jasak domat no kadam mantam atvadities un ko paturet, jo bagazai ir limits:p Dzive ir ironiska - ir vairakkart bijusi brizi, kad gribejies pacelt cepuri un aiziet!;D Bet, kad tas bridis strauji tuvojas paliek skumigi..:p
    Pajagusaja nedela atvadijamies no tris ilgtermina brivpratigajiem, ar kuriem biju kopa visus sos menesus...un atkal parnem divainas sajutas.

Bildītē redzama Amelija, Julien-viņš paliek;p, Luīze un bik no Zināra..

    Seit cilveki rote visu laiku - kads atnak, kads aiziet...bet mes visam pa vidu bijam pamats, kas uznem vinus, censamies, lai vini justos labi musu kolektiva, principa kopa daudz ko piedzivojam/izdzivojam...un nu viniem sakas jauns posms! Ta ir zime, ka driz ari mans laiks seit beidzas...un sakas jauni piedzivojumi cita vieta ar citiem cilvekiem!
    Tomer, tomer...man vel nedaudz laika ir atlicis pedejo reizi izbaudit kko sadu sava dzive...tapec pedejo reizi dodos Septfonda nometne, kur busim mes (ilgtermina brivprasi) un jaunie, istermina brivprasi, kuri seit ieradisies tikai uz nometnes laiku-tris nedelam!
Principa man sakas atvalinajums ar so nedelu lidz aizbrauksanai, bet esmu nolemusi nedelu piedalities/stradat/izbaudit nometnes gaisotni un pedejo nedelu vienkarsi atputisos lidz festivala ballei pec kuras atgriezos Latvija!

    Pagajuso nedelu esmu pabijusi Albi, kur vienkarsi izbaudiju dienu staigajot pa shopiniem, un beidzot ari atradu lieliskus rudens zabisus ar kuriem sevi iepriecinaju-yee!:D
      Vel esmu pabijusi pie dabas, izbaudot pastaigu pa sarto smilsakmenu pakalniem un apskatijusi cilveka veidotu alu. Ta bija iespaidigi liela, ja pienem faktu, ka ta ir cilveka veidota nevis dabas ietekme..Atzisos, ka jutos satraukta dodoties ieksa ala, jo mes aizmirsam lukturisus..un tur viss bija tumss..laujot valu manai fantazijai-pa daudz esmu saskatijusies action movies!:D

                            
P.S.
Esmu pagatavojusi jaunu auskaru pārīti!!:))