Mēs esam cits citam svētceļnieki, kas pa dažādiem ceļiem cauri grūtībām dodamies uz vienu un to pašu satikšanos.

     Pirmdiena man iesākas vienā komandā ar Filipu...ko tas nozīme-to, ka strādāsi viena! Bija mana kārta gatavot strādniekiem pusdienas komandā ar vietējo iedzīvotāju..Pirmdiena no manis prasīja daudz garīgās enerģijas...es organiski nevaru panest šo cilvēku, viņa slinkums un neattapība ir neaprakstāma, lai neteiktu skarbāk...
    Ir sakāmvārds, kā iesāksi nedēļu tā tā paies...tas šoreiz ir attiecināms uz mani! Šajā nedēļā bija daudz darba, un visu sarežģītāku padarīja insektu lieta...Uz nedēļu visi pārnakšņojām pie vietējām ģimenēm..Es tiku pie tutora un viņa bosa. Tā ir lauku mājiņa 5 km attālumā no mūsu mājas. Māja bija iekārtota Āfrikas stilā, jutos ļoti harmoniski tajā, bija pašai sava istaba ar divguļamo gultu, juhū! Prāts nesas uz filozofiju, un gribās pieminēt, ka nonākam tur, kur mums tajā brīdī ir labāk...nevarētu iedomāties, vai pie citiem variantiem būtu jutusies tik harmoniski...Pie reizes labāk iepazinu tutoru- redzēju viņa otru pusi, ļoti gādīgs un labestīgs cilvēks! Savādāk viņš atstāj nenopietna cilvēka iespaidu...:p
    Šajās dienās bija darbs ar animācijas filmu veidošanu. Pagaidām strādājam ar sižeta izveidi...bet man jau bija ieskats arī tapšanas/uzņemašanas procesā, ļoti smalks un piņķerīgs darbs...
Tad mums bija jāstrādā pie prezentācijas video uzņemšanas, jo nākamo nedēļu pavadīsim ar citām Midi-Pyrenees asociācijām kalnu mājiņā pie Alpiem...ceru, ka būs jauki! Vienīgā problēma, mana pazudusī paciņa ar ziemas pufaiku vēl nav atradusies, un tur ir krietni vēsāks!:(
Jā, kopsavilkumā šī nedēļa prasījusi daudz garīgās enerģijas, jo nav bijusi iespēja pabūt vienatnē, sakopot domas, atpūsties...un miegs arī nekāds!
   Lai gan jūtos kā izspiests citrons, nezinu kāds velniņš mani iekšā dīda...tomēr vakar aizbraucu uz rokkoncertu, un patiesībā lieliski atpūtos:)) Lai gan no rīta pamodos kā salauzta, jo pēdējās divas naktis pavadu mūsu mājā, un tākā mums uz doto brīdi nav madrači, guļam dzīvojamā istabā (vairāki ir pārvākušies atpakaļ no viesģimenēm, jo lai gan ir jauki ciemos, tomēr mājās ir vislabāk) kur kurais, bet naktīs notiek krākšanas maratoni, kas manām jūtīgajām austiņām nu galīgi nepatīk, rezultātā joprojām esmu nekāda!:D
  Lai gan nākošā nedēļa grasās būt tāda pati, ceru, ka tomēr būs iespēja kārtīgāk izgulēties, un tādā veidā atgūt možumu...
  

Filmu zvaigzne:p

Nedēļa sākās ar Majonelli.
Rītu sāku ar jumta apdares krāsošanu, un otru dienas daļu pavadīju veidojot dārza apūdeņošanu...man patika, jo biju lieliskā komandā ar Bastiānu un Vincentu. Esam vienaudži....jā, lai darbs ietu raiti,komandai jābūt saskanīgai-man tas ir ļoti svarīgi.
   Piem.,atskatoties iepriekšējo nedēļu. Biju komandā ar Filipu, pusmūža vīrietis. Man viņš bija jākoriģē kā vajag likt dēļu grīdu,ko nevajag darīt..bet lielāko dienas daļu viņš stāvēja man aiz muguras, neko nedarīja..izņemot sliktā angļu valodā komentēja manas darbības-good vai not good, neteikšu skaļi, ko gribēju ar viņu izdarīt dienas beigās...:p O jā, un kad bija jāpārzāģē vajadzīgā izmēra dēļi, tad redz viņš to nemākot, labi, ka es arī to mašīnu paņēmu rokās pirmo reizi mūžā..Katrā ziņā, tagad no viņa mūku kā no sērgas-nekādu komandas darbu! Labāk strādāju viena, šādi cilvēki man atņem visu enerģiju....
   Otrdienu un trešdienu pavadīju Tulūzā..Ar Zinaru bija jāpiedalās filmas uzņemšanā. Tēma nopietna-sieviešu diskriminācija, bet scenāriju veidošana un uzņemšana gan tāda nebija..
Tātad satikāmies dažādi cilvēki no dažādām organizācijām, lai dalītos viedokļos par sieviešu diskrimināciju, un kā mēs šo problēmu varam attēlot filmā...un beigas arī uzņemt šo filmu, ko otrā dienā vajadzēja prezentēt. Runājot par šo tēmu man ir dalītas jūtas...bet, no otras puses neesmu saskārusies ar dažām lietām kā citās valstīs (paldies Dievam), un, varbūt tāpēc man šķita pāspīlēti..
  Bet viennozīmīgi, pasākums bija iedvesmojošs...patika filmas uzņēmējs, un viņa trakās idejas!:)

                                              (moments no pauzes pēc sevis prezentēšanas:) )

   Šo nedēļu ir ļoti daudz darba, un atlikušo mēnesi...mums papildus stroikām jādomā par animācijas filmu, pie kuras strādāsim līdz decembra beigām, jo jāpiedalās ar to filmu festivālā,kas būs martā! Man tas patīk, jo mums notiek creativitates meetingi..cenšamies atrast orģinālu pieeju tēmai-satikšanās!
   Plus, pa nākošo nedeļu būs jāuzņem organizācijas prezentēšanas video..jo novembra beigās mums ir Midi-Pyrenees reģiona mītings Alpos (ceru,ka līdz tam laikam atradīsies,un būs atnākusi mana paciņa no LV,kura ir kkur nomaldījusies, bet kurā ir mana siltā pufaiciņa)!
  Jā, man šo un nākamo nedēļu ir papildus darbi-esmu mājas atbildīgā-kas nozīmē mazgāt koplietojamās lietas, uzraudzīt vai viss ir kārtībā, tīrs-ja nav, tad to izdarīt, parūpēties par gultas sagatavošanu, ja jāuzņem kāds, sagatavot iepirkumu sarakstu (tas man būs nākošajā ned.,un no tā baidos, jo nav ne jausmas cik un kāda pārtika vajadzīga 2 nedēļu ilgumam),plus jāatbild par kopējo naudu!
   Man jau patīk šīs aktivitātes, tikai tgd mūsu māju iekarojusi blakšu armija! Nākošā nedēļa būs jāpavada visiem atsevišķi-izmētātiem pa franču ģimenēm, kamēr māju ielenks insektu apkarotāji...tas apgrūtina darbu, jo būs tāda pazaudētības sajūta...ar to domāju, ka visas mantas paliek lielajā mājā, drēbes jādod uz sasaldēšanu,plus jauna vide, cilvēki...eh, haoss! Visi ir noguruši, jo kārtīgi nevar izgulēties, tas blaktīm ir aktīvākais uzdarbošanās laiks...un, tad no rīta cilvēciņi izskatās kā luksofori..lieli,sarkani pleķi... nightmare!!
 Uz šīs "pozitīvās notis'' beigšu... 


P.S.
Rīt uzaicinājums doties uz ballīti ar dress code lauku stilā,ko rīko Odija-jauna franču meitene, kas sākusi strādāt Citrus birojā un pārcēlusies uz blakus ciemu. Hmm...nedēļas sākumā man šī doma patika, bet tgd pateicoties jaunajiem "iemītniekiem"-redzēsim...

Katrai dienai ir savs brīnums. Tāpēc pieņem svētību, strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien! Rīt tev taps dāvāts vēl;)

Salut!
Hmm...esmu par ilgu klusējusi:p
Atskatoties šajās divās nedēļas ir bijuši visādi maziņie izaicinājumi, kas darījuši interesantāku ikdienu...
     Viens no tiem bija ēst gatavošana visiem stroikas darbiniekiem..Pirms projekta ar to neaizrāvos, bet šeit nākas...Jutos kā eksāmena dienā:D Tomēr, kad sāku darboties ap katliem, tad man ieslēdzās tāds šurum-burums, kas nozīmē, ka ar lielāko prieku improvizēju...Rezultātā saņēmu  komplimentus, ka ļoooti gardi, yeah!:D
    Pagājušajā nogalē pabiju franču tautisko deju ballē, varbūt izklausās garlaicīgi, es ar tautiskajām dejām nekad neesmu aizrāvusies, bet šeit tas ir jautri...
Tā nu daži mani kompanjoni visu vakaru pavadīja stutēdami sienas, kamēr es izaicināju sevi-cik labi varēšu izjust partneri, lai varētu sadejoties...man izdevās, bija arī misēkļi, bet, tas to visu darīja jautrāku...:D
       Stroikās šo nedēļu pavadīju liekot dēļu grīdu bēniņos...cepuri nost tiem cilvēkiem, kas ar to pelna maizīti! Ļoti grūti, bet to grūtumu dara pozīcija-uz ceļiem, pusguļus, jo visu laiku jāuzmanās no vērbaļķiem, pirmās dienas ar to uzmanīšanos bija pašvaki!:p
       Ņu, un šo nedēļas nogali pavadīju Castres, latviešu meitenes kompānijā! Tas bija jauki, beidzot ar kādu pa īstam parunāties, jo angliski pagaidām tik plaši izteikties nevaru saviem sabiedrotajiem...
Iepazinu jaunu pilsētiņu, apmeklējām naktsklubiņu...svētdienu idilliski pavadījam izbraukumā ar riteņiem baudot dabu...paldies Tev!:))

Gaidot jaunu nedēļu un pārsteigumus, ko tā nesīs, au revoir!;)