Pirmdiena man iesākas vienā komandā ar Filipu...ko tas nozīme-to, ka strādāsi viena! Bija mana kārta gatavot strādniekiem pusdienas komandā ar vietējo iedzīvotāju..Pirmdiena no manis prasīja daudz garīgās enerģijas...es organiski nevaru panest šo cilvēku, viņa slinkums un neattapība ir neaprakstāma, lai neteiktu skarbāk...
Ir sakāmvārds, kā iesāksi nedēļu tā tā paies...tas šoreiz ir attiecināms uz mani! Šajā nedēļā bija daudz darba, un visu sarežģītāku padarīja insektu lieta...Uz nedēļu visi pārnakšņojām pie vietējām ģimenēm..Es tiku pie tutora un viņa bosa. Tā ir lauku mājiņa 5 km attālumā no mūsu mājas. Māja bija iekārtota Āfrikas stilā, jutos ļoti harmoniski tajā, bija pašai sava istaba ar divguļamo gultu, juhū! Prāts nesas uz filozofiju, un gribās pieminēt, ka nonākam tur, kur mums tajā brīdī ir labāk...nevarētu iedomāties, vai pie citiem variantiem būtu jutusies tik harmoniski...Pie reizes labāk iepazinu tutoru- redzēju viņa otru pusi, ļoti gādīgs un labestīgs cilvēks! Savādāk viņš atstāj nenopietna cilvēka iespaidu...:p
Šajās dienās bija darbs ar animācijas filmu veidošanu. Pagaidām strādājam ar sižeta izveidi...bet man jau bija ieskats arī tapšanas/uzņemašanas procesā, ļoti smalks un piņķerīgs darbs...
Tad mums bija jāstrādā pie prezentācijas video uzņemšanas, jo nākamo nedēļu pavadīsim ar citām Midi-Pyrenees asociācijām kalnu mājiņā pie Alpiem...ceru, ka būs jauki! Vienīgā problēma, mana pazudusī paciņa ar ziemas pufaiku vēl nav atradusies, un tur ir krietni vēsāks!:(
Jā, kopsavilkumā šī nedēļa prasījusi daudz garīgās enerģijas, jo nav bijusi iespēja pabūt vienatnē, sakopot domas, atpūsties...un miegs arī nekāds!
Lai gan jūtos kā izspiests citrons, nezinu kāds velniņš mani iekšā dīda...tomēr vakar aizbraucu uz rokkoncertu, un patiesībā lieliski atpūtos:)) Lai gan no rīta pamodos kā salauzta, jo pēdējās divas naktis pavadu mūsu mājā, un tākā mums uz doto brīdi nav madrači, guļam dzīvojamā istabā (vairāki ir pārvākušies atpakaļ no viesģimenēm, jo lai gan ir jauki ciemos, tomēr mājās ir vislabāk) kur kurais, bet naktīs notiek krākšanas maratoni, kas manām jūtīgajām austiņām nu galīgi nepatīk, rezultātā joprojām esmu nekāda!:D
Lai gan nākošā nedēļa grasās būt tāda pati, ceru, ka tomēr būs iespēja kārtīgāk izgulēties, un tādā veidā atgūt možumu...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru