..Izaicinājumu laiks..

Oi...pēc atgriešanās no brīvdienām Marseļā mani ir sagaidījuši vieglāki un smagāki pārbaudījumi.
   Ja pieķeru sevi pie domas, ka dzīvei trūka kāds ''asumiņš'', tad tagad WOW...Dabūju sev pamatīgus ''asumiņus'', un uzsvars būs uz pēdējo notikumu.. Laikam vienmēr jāuzmanās, ko Tu vēlies, jo tas var realizēties..

  Viss sākās ar jūtu pārbaudi (šajā tēma neiedziļināsimies)..;p
Tad turpinājās ar dīvainu nogales ceļojumu, kam bija jābūt harmoniskam..Doma četras dienas pavadīt kalnos pie dabas, veldzēties karstajos avotos..un pa ceļam apskatīt ievērojamākās pilsētas!
Piekdienas vakarā devāmies ceļā, pa nakti palikām jaukā meža ielokā ar upīti...no rīta turpinājām ceļu uz Carcasonu...un sākās. Sākumā gribējām izņemt naudu, lai uzpildītu benzīnu un iepriecinātu puncīšus ar kādu našķi - bet, bankas automāts ''norija'' karti, nākošais - centāmies izņemt naudu pastā, bet nebija līdzi speciālā kodu karte, un bez tās viņiem nav tiesības izmaksāt naudu, neskatoties, ka līdzi ir personu apliecinoši dokumenti, tas gan priekš manis bija dīvaini..jo ievadot datus, tak parādās personīgais konts, bet šeit nekā...
Tas bija stresiņš, jo benzīns atpakaļceļam nebija pietiekošā daudzumā...Humoru tomēr nezaudējām, tākā mašīnā bija mūzikas instrumenti un mēs bijām netālu no tūristu vietas, tad radās doma tādā veidā iegūt līdzekļus benzīnam - ielas muzikanti! Jāatzīstās, ka tomēr šajā amplua nejutāmies visai omulīgi, un drīz padevāmies..vēljoprojām ar tukšām rokām!:D
Izstaigājām tūrisma objektu, un noguruši nolēmām, ka kustēsim atpakaļ uz māju pusi, un pa ceļam atradīsim risinājumu....
 Nobraucot pāris desmitus kilometru, benzīna rādītājs draudīgi tuvojās nullei...Par laimi braucot cauri miestiņam radās impulsīva doma apstaties pie ceļmalā redzētā vīrieša, kurš darbojās ap mašīnu...Yēee, ieguvām pāris litrus benzīna, un laimīgi nokļuvām mājās.. Ilgi nebija piedzīvots kaut kas tāds. Izmisuma un smieklu kokteilis!:D
Pēdējais trakais pārbaudījums notika vakar...Tas bija uz dzīvību un nāvi.
Dienas kļuvušas ļoti karstas, un protams, ka tad gribās veldzēties ūdenī...Šeit diemžēl visur ir upes, un ar krācēm (ja tā pareizi sauc) - vai citiem vārdiem ar mazākiem vai lielākiem ūdens kritumiem...Tā nav mana iecienītākā veldzēšanās vieta, bet....Vakar bija pienākusi tā lielā diena, kad gribējās atklāt sezonu. Tad nu mēs tāds bariņš devāmies uz citu ciemu, kur upe ir lielāka un dziļāka, jo mūsu ciemā tā ir tikai līdz ceļiem vasaras sezonā.
Laimīgi devāmies ūdeni, daži palika ārā (par laimi)...pēc maza peldēšanās līkumiņa man palika auksti, un es devos krasta virzienā. Tieši pie upes ieejas/izejas ūdenī bija uztaisīts speciāls betona ūdenskrituma padziļinājums..Biju fiziski nogurusi no darba, plus peldes...ka vienkārši ūdens strūkla ierāva mani šajā betona kvadrātā...Wow, briesmīgiiii - ūdens spēcīgi mutuļo, rauj iekšā un nes uz ūdenskrituma vietu..Kājas nejūt pamatu, betona mala ir pārāk augstu, trūkst gaiss..Acu priekšā pazib, kā aiznes nekustīgu ķermeni..Iekšējs kliedziens - negribu nomirt svešā vietā,gribu vēl satik savus mīļos cilvēkus... Tas laikam palīdzēja, jo ar pēdējiem spēkiem (pirmie mēģinājumi bija neveiksmīgi) sataustīju pie kā varu pieķerties, tad arī attapās krastā chillojošie kolēģi un piesteidzās izvilt no šī betona kvadrāta, tam man pašai spēki nepietika - mala pārāk augsta un iekšā velošais ūdens pārāk spēcīgs...

  Jā, tik īsā periodā pārāk intensīvi piedzīvojumi/pārdzīvojumi...Lai nu kā, visam esmu veikmīgi tikusi cauri...tagad man lūdzu tikai pozitīvus, harmoniskus, prieku nesošus piedzīvojumus!;D

Mostly, we don't remember the days. We remember the momets.

     Ui, pagājušā nedēļa bijusi emocijām pilna...
Pirmais, saskāros ar situāciju no kuras vienkārši gribēju visiem spēkiem izvairīties, bet beigās nostrostēju sevi, saņēmos un stājos pretī "lielajam bubulim"...sākumā bija grūti, bet pēc tam jau lieliski pavadīju laiku! Kas tā bija par situāciju, lai paliek pie manis, ar šo ievadu tikai pati sev gribēju uzsist uz pleca, ka labi padarīts darbiņš!:D Malacis!:D
     Pirmdien visi brīvprātīgie devāmies uz meetingu. Satikāmies kopā 5 organizācijas, pavisam kādi 35 brīvprātīgie...Tas bija jauki. Satiku cilvēkus, ko jau biju satikusi citos meetingos, kā arī iepazinos ar jaunajiem piedzīvojuma meklētājiem...Kopā pavadījām četras dienas dažādās aktivitātēs..apspriedām, izspēlējām šarādēs dažādas brīvprātīgo problēmas, situācijas...pastrādājām šantjē/saucamais stroikas darbs:p izbaudījām internacionālās vakariņas...Tās es mīlu!:D Šoreiz man topā bija meksikāņu ēdiens un suši - njam! Pati arī piedalījos - pasniedzu Rafaello končiņas gatavotas latviešu stilā!:D Mans deserts bija topā - yēeee!:D:D

    Laiks bija lieliski pavadīts...Šajā meetingā arī pirmo reizi ievēroju, ka esmu iekšēji mainījusies, un man šīs pārmaiņas patika. Sajutos garīgi stiprāka! Bija lieliski arī ievērot, ka arī pārējie, kas šeit sabijuši vienlīdz ilgā posmā ir kaut kādā ziņā mainījušies..uz labo pusi!:))

    Vienīgais mīnus no šā visa bija super lielais aukstums, kas mūs pārsteidza...Naktīs bija problemātiski aizmigt...un pēdējā nakts, hūuuu, labi, ka tā bija pēdējā...:p

..Volā, pils kurā dzīvojām..

Un no otras puses;)

..Iemūžinam šo lielisko kopā būšanu..

P.S.
Brīvdienas pavadīju Marseļā, kad tikšu pie bildītēm, tad sīkāk par to....BET TAS BIJA LIELISKI!:))

You Can Never Have Too Many Memories!

Ir sācies maijs, beigušās lietavas un sācies kā vasaras vidus!:))
           Pēc smagā darba pelnītā atpūta!;)D

Pēdejais dzīvais ceriņš, ko izdevās iemūžināt!

                                       

A Vīii, vasara!:) ;D

Ciemojamies lieliskā vietā!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sajūsmināti dodamies izvēlēties savus skaistuļus!:))

Uh, te viņi jau parādās..

Mana lieliskā vārds!;D

Viii, apburošs...

Pārējiem arī jāiepozē;D

Un protams, PROTAMS kopbilde pirms ceļa!:D

Aidāaaa, īhāaa!!;D

                    
Tas bija lieliski,
bisous!:))