Niķi!

     Ir pagājusi mana pēdējā atvaļinājuma nedēļa...Šajā nedēļā piedzīvoju/izdzīvoju savus niķus plus dabas..

Pēdējā brīvdienu nedēļa sākās mierīga..Visi dodās uz darbu, es varu palikt mājās un izbaudīt neko nedarīšanas priekus...

Bet izrādās, ka es nevaru to...Nē, ne jau tāpēc, ka man kāds neļautu...Vienkārši es pati nevaru nosēdēt vienā vietā..

Tad tiek izlemts doties ar riteni no drauga ciema uz manu ciemu, jo tur ir upe..Attālums ir 13 km..Itkā nekā īpaša, bet ceļš ir kalnains, beigās iznāk pieklājīgs sportiņš, itsevišķi, ja ārā ir super karsts..Vienalga, iekšējais velniņš dīda mani, un tad ir kkas jādara..savādāk pilnīga bezdarbība mani nogalinās!

Tad nu pa nedēļu tika izdarīti šādi tādi mājasdarbiņi, sports ar riteni, grāmatas baudīšana...Un tomēr manā prātā bija ieperinājušies kkādi bubuļi, kas nelika mieru un visu laiku urdīja uz pesimismu!

Pārsteidzoši, ko tik cilvēka prāts neIzdomā...Galvenais, ka varam atcerēties – paši esam savu jūtu/prāta pavēlnieki..Un varam izlemt uz kuru pusi nosliekties..Ar skaidru prātu Tu to visu saproti, bet kad šādas vētras uznāk, nezini kā distancēties..

    Lai nu kā - nedēļas nogale pagāja ļoti harmoniski un lieliski..

Piekdienas vakars tika pavadīts pie upes..Pēc kārtīgas peldes apciemota turpat esošā āra kafeinīciņa-pareizāk pankūku cafe jeb pa franču modi ''crepes''! Izbaudījām pankūku dažādību džeza mūzikas pavadībā...Šīs vakars mūs iedvesmoja uz pankūku ballīti nākošajam vakaram..

    Tad nu sestdien notika virtuves izvirtības, tika pagatavotas sāļās, saldās pankūkas..Pēc tās sidrs ar UNO kāršu spēli (ceru, ka atradīšu šīs kārtis veikalā pirms došanās uz LV:p)..Mierīgs, bet harmonisks vakars-I like!;D

     Svētdiena aizritēja pavisam jauki, neskaitot dabas untumus..Pēcpusdienu devāmies ar draugu baudīt apciemojot Najac pilsētiņu..

Ierodoties tur, mūs apstādināja negaiss ar krusu..migla bija pamatīga, tas viss ilga kādas 10-15 min. Pēc tās devāmies pastaigāties pa pilsētiņu..

Starp citu lieliska..mazas, akmeņu mājiņas ar tumša koka bēģelīšiem..Ai, ši pilsētiņa man ļoti patika, pilnīgi gribās dot solijumu, kkad es šeit apmetīšos uz dzīvi-yupī!

Pēc došanās uz mājām varējām novērtēt īstos krusas postījumus. Visi saulespuķu, kukurūzu lauki, kam braucām garām izskatījās kā pēc kara lauka..Ceļi noklāti ar koku lapām, kā dziļā rudenī..

Pēc redzētā sapratām, ka mums tika tikai ziediņi, jo mēs negaisa laikā slēpāmies zem katedrāles nojumes..

Vienmēr šādos brīžos Tu apjaut, ka pret dabas untumiem esi tikai niecībiņa..

Vietējais opis, kam tika sabojāts jumts no krusas..novērojis, ka tās (krusas) lielums sasniedzis līdz 6 cm (āaa, brīvprātīgo mājā logs no krusas izsists, un daudz kur citur)..Hmm, kas sekos tālāk...

    Šonedēļ jau atpakaļ pie darba. Pirmā diena pagāja mierīgi..Gribu tādu visu mēnesi!;p

Trešdien Majonelē uzņemam pusaudžu grupu uz pēdējo nometni, šoreiz tā skaitīsies netiešā līdzdarbošanās nometnē. Principā, brīvprātīgie, kuri atgriezušies no savām nometnēm, šajā palīdzēs no saimnieciskās puses – ēst gatavošana, tīrīšana. Plus citas aktivitātes..

Ceru, ka šo nometni no sadzīviskās puses izbaudīšu vairāk..

Līdz vēlākam..;)