otrdiena, 2012. gada 28. augusts

Nometne Majonelē!

Hi, hi...Trīs nedēļas aizskrējušas vēja spārniem, tas nozīmē, ka rīt jau atvadāmies no pusaudžiem, kuriem bija nometne Majonelē.

Majoneles galvenā ēka, kura kalpo par organizācijas ofisu. Šī ēka bija mans galvenais darba objekts pirmos mēnešus Francija - grīdu likšana, krāošana, sienu apmetumu veidošana utt. Šobrīd redzam musu darba augļus:p
   Tātad darbs šās trīs nedēļas bija salīdzinoši viegls, jo darba stundas nebija garas.
Pienākumi bija dažādi:
                                    *palīdzēt gatavot ēst pusaudžiem, principā uzņemtis vadību, ka viss norisinās pēc plāna...jo ēdiens jāservē no 32 līdz 24 cilvēkiem. Pusdienās parasti vairāk, jo tad pusdienas ēd arī ofisa darbinieki utt.
Šeit Jūs varat iepazīties ar mūsu virtuvi un lieliskajiem modeļ' pavāriem!:D

Virtuves palīgkomanda..Fonā neklausīgais pārītis-Italija, ASV.:p

Ēdamzāle..
                  *Otrs uzdevums piedalīties ar viņiem stroikas darbā. Objekts bija dīķīša veidošana un dekorēsanas darbi...
No akmeņiem tiek veidots dīķīša pamats..Lai ūdens nejaucas ar smiltīm un ir tīrs...

Celiņa veidošana..

Pie reizes parādu mūsu dārziņu par kuru arī rūpējāmies visa gada garumā..Šobrīd viss saaudzis gigantiskā lielumā..Izskatās kā džungļi, bet tie ir dārzeņi, ko Jūs redzat..lai nedomātu, ka pilns ar nezālēm:p
        *Pēdējais un jaukākais uzdevums bija ņemt dalību viņu aktivitātēs, šādas dienas tik 2 bija visu 3 nedēļu garumā:p Man tika viena no aktivitātēm apciemot dārzeņu fermu..
Šeit Jūs redzat pusaudžu grupu ar ko pavadījām šīs trīs nedēļas..

Tomātiņi...Un mani pārsteidz tas, ka viņi noklāj zemi ar šādu kā deķi, lai aiztaipītu laiku rūpējoties par nezālēm..Nu lieliski, varam to nošpikot!;)

Hmm..kādu mēnesi atpakaļ pieminēju stipro krusu lietu, tākā tad neuzņēmu bildiņas ..Tad šeit varam redzēt tās postījumu - caurumi šīfera jumtā!
  Nometne kopumā pavadīta jauki...
Bija mums arī izcili piedzīvojumi, kad 2 pusaudži aizbēga no nometnes..Kaut kas tāds pirmo reizi!:p
Pirmais gadījums bija, kad čalītis no Belģijas vienu rītu pazuda (nometnes sākumā), un nākošajā rītā vadība saņēma niknu zvanu no omas, ka mazdēls ar štopiem atbraucis mājās..:p
Wow...jāatzīst, ka viņam uz štopiem ir ļoti veicies, jo ja skatamies kartē, kur mēs atrodamies Francijā - lejā, bet Belģija Francijas aukšā - cik tur kilometri kopā - ulaaa!
    Otrs atgadījums bija uz nometnes beigām..Šoreiz varone bija meitene. Iemesls-mīlestība!:p
Tātad nometnes laikā meitene paspēja teju izpriecāties ar visiem pretējā dzimuma dalībniekiem, kad uz nometnes beigām viņu apciemoja puisis ar ko kopā viņa ir 2 gadus..:D
No rīta meitene bija pazudusi, jo puisis neatļāvis ilgāk palikt, lai nedara muļķības...Jautri!:p

     Runājot par manu brīvo laiku šajās trīs nedēļās ..Tas bijis ļoti piesātināts, ka pat aizmirsies, kas tad īsti sadarīts!:D
    Lēnām ritinam atmiņu kamoliņu atpakaļ..Viena no nogalēm tika pavadīta Vaour ciematiņā, kur notika festivāls 3-4 dienas. Pa dienu dažādi teātra uzvedumi un vakarā koncerti.
Apmeklētāji pārsvarā bohēmisti..Laukos jaunieši vispār piekopj bohēmista/hipija dzīvesveidu.
  Festivālu apmeklējām divus vakarus..
Pirmajā paspējām uz itāliešu komēdista šovu. Jāatzīst, ka tas bija stipri dīvains..Doma, ka viņi rādīs ainiņas no nepiepildīto bērnību vēlmju saraksta..jo tās tika liegtas!
Tad nu pirmās rindas tika apmētātas ar olām, dedzinātas bārbijas, plēsts plīšu lācis...kulminācijā putukrējuma tornis sejā vienam no laimīgajiem apmeklētājiem...hmmm, okey..izpausties jau var visādi, bet šo es nenosaukšu par savu stilu!
Pēc izrādes izbaudījām āfrikānu stila mūzikas grupu...
   Otrais vakars man patika labāk. Noskatījāmies brīvdabas mēmo kīno, ko ierunāja komēdists, tirī smieklīgi..;)
Pēc tam sekoja regeja koncerts..tas man ļoti patika!:))

    Viena no nogalēm tika pavadīta izbaudot kanoe. Tas bija lieliski..Maršruts bija 13 km pa upi - ainavas debešķīgas. Francijas daba mani vienkārši ceļ spārnos. Tā svārstās no pirmatnējas un bīstamas ar savām gigantiskajām klintīm līdz maigai un sapņainai ar smaržīgajiem lavandu laukiem....Tas viss manai sirdij liek no prieka sarauties!:))  

    Šī pēdējā nogale arī tika pavadīta dārza ballītē...
Tāka laiks man skrien ātri...Visam pa vidu manā kontā nāk klāt pāris šoferēšanas reizītes...Esmu jau tik tālu, ka mašīnu droši izmantoju viena pati...sajūtas lieliskas!:)
   Tākā savu brīvo laiku pavadu kreatīvu jauniešu vidū, tad gribēju izmēģināt ko viņi dara...Un pagatavoju savus pirmos auskariņus..Galvenais precizitāte un pacietība! Ar pēdējo īpašību jāpiestrādā!;p
Salīdzināšanai - sākums un beigas!;)
Esmu apmierināta ar savu veikumu, un uzsāku darbu pie jauna pārīša...man šķiet, ka krītu azartā ar šo!;D                                                                                                                                            

otrdiena, 2012. gada 21. augusts

Dzīvē taču ir daudz un dažādi ceļi un takas; ja nevar iet pa vienu, tad var iet pa citu, bet iet var vienmēr. (Julians Januševskis)

   Hmm..ja kkas neizdodas ka planots, tad vienmer ir vairaki varianti, kapec notika tas, kas notika:
                a) Nestasti par saviem planiem, kamer nav piepildijusies. Savadak noskaudis!
            b) Nav lemts jeb sis cels nav prieksTevis!
                c) Nav Tavs laiks vai vieta!
            d) Liktenis ieplanojis ko labaku!
                  ..u.t.t..
    Lai nu ka tur butu...Bet ja, ari mans izlolotais sapnis/fantazija, ko darisu pec projekta beigam, atgriezoties Latvija, saskida sikos gabalinos...
    Kuru no variantiem vainot/akceptet..

Sarugtinajums, skumjas!

Bet vienmer prata japatur -  Dzīvē taču ir daudz un dažādi ceļi un takas; ja nevar iet pa vienu, tad var iet pa citu, bet iet var vienmēr.
(Julians Januševskis)

                                              

otrdiena, 2012. gada 7. augusts

Niķi!

     Ir pagājusi mana pēdējā atvaļinājuma nedēļa...Šajā nedēļā piedzīvoju/izdzīvoju savus niķus plus dabas..
Pēdējā brīvdienu nedēļa sākās mierīga..Visi dodās uz darbu, es varu palikt mājās un izbaudīt neko nedarīšanas priekus...
Bet izrādās, ka es nevaru to...Nē, ne jau tāpēc, ka man kāds neļautu...Vienkārši es pati nevaru nosēdēt vienā vietā..
Tad tiek izlemts doties ar riteni no drauga ciema uz manu ciemu, jo tur ir upe..Attālums ir 13 km..Itkā nekā īpaša, bet ceļš ir kalnains, beigās iznāk pieklājīgs sportiņš, itsevišķi, ja ārā ir super karsts..Vienalga, iekšējais velniņš dīda mani, un tad ir kkas jādara..savādāk pilnīga bezdarbība mani nogalinās!
Tad nu pa nedēļu tika izdarīti šādi tādi mājasdarbiņi, sports ar riteni, grāmatas baudīšana...Un tomēr manā prātā bija ieperinājušies kkādi bubuļi, kas nelika mieru un visu laiku urdīja uz pesimismu!
Pārsteidzoši, ko tik cilvēka prāts neIzdomā...Galvenais, ka varam atcerēties – paši esam savu jūtu/prāta pavēlnieki..Un varam izlemt uz kuru pusi nosliekties..Ar skaidru prātu Tu to visu saproti, bet kad šādas vētras uznāk, nezini kā distancēties..

    Lai nu kā - nedēļas nogale pagāja ļoti harmoniski un lieliski..
Piekdienas vakars tika pavadīts pie upes..Pēc kārtīgas peldes apciemota turpat esošā āra kafeinīciņa-pareizāk pankūku cafe jeb pa franču modi ''crepes''! Izbaudījām pankūku dažādību džeza mūzikas pavadībā...Šīs vakars mūs iedvesmoja uz pankūku ballīti nākošajam vakaram..
    Tad nu sestdien notika virtuves izvirtības, tika pagatavotas sāļās, saldās pankūkas..Pēc tās sidrs ar UNO kāršu spēli (ceru, ka atradīšu šīs kārtis veikalā pirms došanās uz LV:p)..Mierīgs, bet harmonisks vakars-I like!;D
     Svētdiena aizritēja pavisam jauki, neskaitot dabas untumus..Pēcpusdienu devāmies ar draugu baudīt apciemojot Najac pilsētiņu..
Ierodoties tur, mūs apstādināja negaiss ar krusu..migla bija pamatīga, tas viss ilga kādas 10-15 min. Pēc tās devāmies pastaigāties pa pilsētiņu..
Starp citu lieliska..mazas, akmeņu mājiņas ar tumša koka bēģelīšiem..Ai, ši pilsētiņa man ļoti patika, pilnīgi gribās dot solijumu, kkad es šeit apmetīšos uz dzīvi-yupī!
Pēc došanās uz mājām varējām novērtēt īstos krusas postījumus. Visi saulespuķu, kukurūzu lauki, kam braucām garām izskatījās kā pēc kara lauka..Ceļi noklāti ar koku lapām, kā dziļā rudenī..
Pēc redzētā sapratām, ka mums tika tikai ziediņi, jo mēs negaisa laikā slēpāmies zem katedrāles nojumes..
Vienmēr šādos brīžos Tu apjaut, ka pret dabas untumiem esi tikai niecībiņa..
Vietējais opis, kam tika sabojāts jumts no krusas..novērojis, ka tās (krusas) lielums sasniedzis līdz 6 cm (āaa, brīvprātīgo mājā logs no krusas izsists, un daudz kur citur)..Hmm, kas sekos tālāk...

    Šonedēļ jau atpakaļ pie darba. Pirmā diena pagāja mierīgi..Gribu tādu visu mēnesi!;p
Trešdien Majonelē uzņemam pusaudžu grupu uz pēdējo nometni, šoreiz tā skaitīsies netiešā līdzdarbošanās nometnē. Principā, brīvprātīgie, kuri atgriezušies no savām nometnēm, šajā palīdzēs no saimnieciskās puses – ēst gatavošana, tīrīšana. Plus citas aktivitātes..
Ceru, ka šo nometni no sadzīviskās puses izbaudīšu vairāk..
Līdz vēlākam..;)