Lily piedzīvojumi Francijā: Montberon-nometne!

Ir beidzies nometnes laiks..

Brīvais laiks tika pavadīts lieliski...jauni cilvēki, vide..savādāks darba objekts!:D

Tomēr nometnes laiku kolektīvajā dzīvē pavadīju ar rūgtumu..Esmu sapratusi, ka vairs nevaru izturēt kolektīvo dzīvi. Šajā gadījumā bija sanākuši kopā 13 jaunieši, kā izskatījās, tad visas saimnieciskās lietas viņu vietā darījušas mammas...Viens piemērs: Septiņos vakarā divas meitenes iet gatavot vakariņas – pankūkas! Pēc divām stundām zvans, ka nesaprot, kas īsti jādara, lai pagatavotu pankūkas..:D Tātad lieki jādodās kādam palīdzēt, rezultātā vakariņas ēdām pusnaktī...Un līdzīgā garā turpinājās visas trīs nedeļas..

Nezinu, priekš manis tās visas ir elementāras lietas..Ja pats savās mājās nedari, tomēr cilvēkam ir acis un kad vajag var izdarīt arī visas tās lietas pats – tīrīt, ēst gatavot..

Okey, mainam tēmu..Pastāstīšu par aktivitātēm, ko sadarījām brīvajā laikā...

Jaukākajām..Viena no tām bija pavadīta diena Carcassonna. Tā ir slavena ar vēsturisko pili...Principā tā ir kā vecpilsēta ar pili vidū..Skaisti, šīs vecās ēkas, ar vēstures garšu..Tā tik vilina tūristus..Carcassonna esmu otro reizi, bet tā pa īstam izbaudīju tagad..

Diena, kad devāmies uz jūru, Narbone. Aaa...šogad pirmo reizi jūriņā, es mīlu to. Visu laiku gribējās tikai pa ūdeni..šī diena priekš manis bija perfekta! Mājās visi atgriezās vēzīša sārtumā, un ar to mocījās kādas trīs dienas..:D

Tad vēl bija mans ilgi gaidītais brīdis, kad devāmies shoppingā uz Tulūzu..:D Tas bija smieklīgi, jo biju domājusi, ka došos viena pa veikaliem medīt lietiņas, ko esmu iztēlojusies par sev vajadzīgām..Bet ar mani pieteicās nāk kopā taivānu čalītis, kas runā tikai angliski, krievu čalītis, kas runā tikai krieviski un franču sieviete, kas runā tikai franciski...haha, man gāja jautri, jo es varēju būt tāda kā tulka lomā starp viņiem..:D

Diemžēl savas meklētās lietiņas neatradu, bet iepriecināju sevi ar auskariņiem un kosmētiku!:)

Vēl man ļoti patika diena, kas tika pavadīta pārvarot šķēršļus kokos...Kā mums ''Mežakaķis''..Aāaaa..es pārvarēju visas grūtību pakāpes..Sākām ar vieglāko pēc tam bija iespēja izvēlēties starp vidējas grūtības vai augstākās grūtības pakāpi..Es ar serbieti un diviem čalīšiem izvēlējāmies sarežītāko...ĀAA, pie katra šķēršļa likās - viss, es nevaru vairāk..:p Tomēr mēs ar Maju viena otru iedrošinājām un izdraījām to...Sajūtas pēc tam lieliskas – JĀ, MĒS TO VARAM, lepna ar sevi!:)) Pēc desmit minūšu pauzes impulsīvi izlēmām pievarēt arī vidējās pakāpēs šķēršļus..Nu jau tā likās kā bērnu spēlīte pēc pārdzīvotā!:D Bijām vienīgās, kas izgāja pilnīgi visu..Yes, Yes!!:D :D

Katru nedēļas nogali arī palīdzējām ciema ballītēs, sagatavošanās darbos...pēc tam baudījām ballītes.

Šajās nedēļās mani apciemoja arī draugs..tas bija jauki!:)

Šajā laikā arī notika daudz smieklīgu lietu..Divas tādas spilgtākās, vienu labāk noklusēšu..bet par otru pieminēšu!:p Atceroties vēljoprojām laužas ārā smaidiņš!

Staigājam pa muzeju, visi tādi nopietni no saguruma..Pēkšņi klāt pienāk Daniels (taivāniešu čalītis) un nopietnā, norūpējušā balsī prasa: “Ēu, bet kur palikušas tās lesbietes”...Ar to bija domāts serbietes..Sākumā viņam šo vārdu bija grūti izrunāt, bet joks panesās visu nometnes laiku! Paldies Daniel par lieliskajiem mirkļiem!;D Jāpiebilst, ka viņš bija mans favorīts šajā nometnē..Diktam jauks cilvēciņš, un vienmēr gribās smieties kopā ar viņu...:p