Manu ķermeni tas vienkārši velk pie zemes!:D Darbā velkos kā gliemezītis, un pie sevis pukstu kā eželis, par saules nežēlību!:p
Visas šās karstās dienas mani pavada sapnis - peldēt, peldēt... Bet visur tikai upes un upes....Nepatīk man tās upes!:D
Tomēr vakar vairs nevarēju tā lepni lēkāt, un karstumā padevos...Devos uz to pašu upi, kur notika nepatīkamais gadījums ar mani...Jāatzīst, ka tā tomēr ir labākā no apkārt esošajām...
Un, tad nu pirmajā momentā skatījos acīs savām bailēm...Tā vieta vairs nelikās bīstama (labi, varbūt tāpēc, ka ūdens līmenis karstumā ir krities)...un mans negadījums likās muļķīgs...;p
Lai nu kā, es peldēju....uuuu, tiiiiik labiii!;D Apjausma - tik briesmīgi, ja dzīvo vietā, kur nav iespējams peldēties, šo es domāju tā globāli, par vietām, kur nav pieeja ūdens tilpnēm...
Man jau par laimi ir, bet tomēr man iekšā sēž kāda fobija un neuzticība upēm...;p
Vakar un šodien miksējam Majonelli ar citām lietām. No rīta sākām tur - pagaidām notiek nometņu gatavošanās, Majonelle uzņems divas - jūlijā un augustā, mums arī būs jāpalīdz kkādās aktivitātēs šīm grupām, bet tas būs vēlāk. Man konkrēti iznāks palīdzēt tikai augustā, jo jūlijā būšu aizņemta ar savu nometni + brīvdienas!! Lai nu kā, pagaidām tīrām visas lielās teltis, ceļam jaunas, iekārtojam ar gultām, skapīšiem utt...
Tagad, atpakaļ pie tēmas - vakar pēcpusdienā devāmies workshop uz Verfeil ciemu. Tā bija ēst gatavošana ar cilvēkiem, kuriem ir garīgas grūtības.
To jau nojautu, bet tas arī apstiprinājās...es nevarētu dien - dienā strādāt šādu darbu...Man ir skumīgi skatīties uz šiem cilvēkiem, plus man arī nav pacietības šādam darbam..Pirms došanās projām, telpā ienāca jauns vīrietis darbinieka uzraudzībā, kas gribēja parādīt kā mēs visi kopā sastrādājamies un ko esam pagatavojuši...Vīrieša reakcija bija histēriska, jo mēs bijām sastajušies bariņš pie ieejas, un viņš sāka kliegt, ka neies iekšā, kamēr mēs visi neatiesim nost no ieejas...Pēc tam viņš histēriski kliedza, lai neviens netuvojās...Skumji skatīties uz to!
Šodienas pēcpusdienā bijām uz bērnu skoliņu, mums bija projekts ar viņiem! Tad nu bija pienācis laiks, kad viņi atrāda rezultātu...(par šo bērnu projektu esmu minējusi iepriekš blogā:)) Tas bija jauki...Un skolotājs mīl mūs - brīvprātīgos, jo bērni redz dažādību - iespēja iepazīties ar dažādam nacinalitātēm, uzzināt kko pa mūsu valstīm..Nju jauki!:))
Šo nedēļu un arī nākošo Francijā sākas mūziku festivāli. Visur notiek kādi koncerti...šodien arī mēs dosimies uz Albi, un vienu no tiem izbaudīsim!;)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru