piektdiena, 2012. gada 20. aprīlis

Hope for the best, just don't expect it!

  Šodien atvadījos no savas grupas, par kuru biju atbildīga visu nedēļu ar Carolīnu.
Kā tad man gājā??
Yuhū, esmu izdzīvojusi!:D
   Man patīk domugrauds: ''Ceri uz labāko, bet negaidi neko!" Tas darbojās...;)
Tātad sesdienas vakarā ieradās puišu grupa, sešu cilvēku sastāvā, plus divi viņu līderi, kas visu šo laiku būs atbildīgi, lai puiši nedara muļķības! Šī grupa bija no Parīzes...Sākumā jau gatavojāmies ļaunākajam, kā nekā no galvaspilsētas, kur noziedzības līmenis ir lielāks...bet, kad telpā ienāca šie puiši, tad par pārsteigumu tie bija patīkami! Pieklājīgi, smaidoši, stilīgi! Pirmais iespaids labs!;)
   Un tiešām, nedēļa aizskrēja ātri...Tātad mans pienākums ar Carolīnu bija gatavot ēst (brokastis, pusdienas, vakariņas), tīrīt māju...Iejutājiems mīlīgo namamāšu lomās!:D
Katru dienu mums bija iedalīti palīgi, divi puiši un viens līderis. Uzreiz bija patīkamāk visu darīt, ka palīdzīgas rokas līdzās...
    Uz nedēļas vidu sākām izjust nogurumu, un uz beigām jau sākās, ka kāds vairs negrib darīt savus pienākumus, tāpēc vakardiena man bija emocionāli grūta. Izrādās ar partneri man nav vienāda vizija, kas ir komandas darbs, tāpēc nācas visu pārsvarā darīt vienai, un vilšanās bija ļoti nepatīkama, jo mēs abas sākumā sākām tik labi, bet beigās gandrīz izbojājām savstarpējās attiecības  (pie tam esam istabas biedrenes, vēl kopā jāpavada pusgads)!:(
 Maza piezīmē, ka šī savstarpējo attiecību izbojāšana notika ar pirmajiem atbildīgajiem par pirmo grupu.
Darbs prasa super lielu enerģiju, jo sāc astoņos un pabeidz plus mīnus desmitos, pēc tam jāvelta kāds laiks ar šo ciemiņu grupu, parasti tās ir kādas spēles viesistabā, mūzikas vakars, filmu vakars utt., kad gribi iet gulēt ir jau viens naktī,divi vai vēl vēlāks...Es parasti cenšos aiziet laicīgi gulēt, bet man tas neizdodās, jo esmu super jūtīga uz skaņām, un beigās esmu neizgulējusies pūcīte!:p Tāpēc protams, ka tas ir stress un spriedze mums visiem, bet negribētos, ka tā dēļ izbojājam savstarpējās attiecības!:(
  Bet, bet, bet...darbs ir izdarīts godam, puiši apmierināti. Esot jutušies kā mājās, tātad izdevies radīt īsto atmosfēru,līderi arī apmierināti - yeah!:)
   Man par prieku no sešiem cilvēkiem guļamistabā, atkal paliekam trīs...Ceru, ka varēšu izgulēties, jāpiemetina, ka mani coolīgie ausu aizbāžņi vispār nedarbojās. Esmu vīlusies, jo speciāli paņēmu dārgākus,  "krutos" no vaska!:p Uz paciņu uzzīmēts, ka nedzird āmuru sitienus utt, KĀ TAD!!!:@
    Šodien mums par prieku piezvanīja trešā grupā (bija tādas paredzētas kopā trīs), kas bija plānota uzņemt svētdien, un atcēla savu ierašanos (organizācijai tas prieku nesagādā, bet mums gan, un, jo īpaši, kad šī grupa brīdināja, lai no nākošajiem uzmana visas savas mantas, jo tās var viegli pazust). Pie tam nākošajā nedēļa ir papildus darbs, kempingā uzņems cilvēkus no Latīņamerikas, un mums brīvprātīgajiem arī tur būs jāpalīdz, kas nozīmē, ka atkal būs super liela slodze - brrr!

Vēl joprojām laiks ārā ir pelēks, drēgs, lietains....gribās ielīst gultā un kādu ilgāku laiku nelīst ārā!
Tā arī darīšu..;p


 P.S.
Aaa, vakar redzēju skaistu varavīksni, ilgi nebija redzēta!:))

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru