deju nometne

     Šo nedēļu pavadīju deju nometnē - kitchen team!:))
No organizācijas bijām četri cilvēki, plus kitchen team vadītājs...kamēr otra organizācijas daļa uzņēma mūsu mājā teenagers. Tā nu visu nedēļu dzīvojām citā nometnē...dalību nometnē ņēma Turcija, Bulgārija un Polija. 
      Man veicās, jo varēju parunāt ar dažiem viesiem krieviski. Iepazinu arī mazu daļiņu no viņu virtuves, vislabāk patika Turcijas ēdieni....un jāatzīstās, ka pēc šīs nedēļas vajadzētu padomāt par kādu aktīvāku nodarbi...pārāk aizrāvos ar dažādo garšu baudīšanu!:D
     Vakar bija deju vakars, kur tika demonstrētas šo valstu dejas...protams, ka man tas arī bija jāizmēģina!:p
Rezumē, ja neesi profesionālis, tad labāk nedejot poļu deju kombinācijā ar vīnu...kā karuselī!;D
Kopumā ļoti smieklīgi, ja esi neprofesionālis...:p
     Šodien atvadījos no savas krievu meitenes, viņa atgriežās mājās...tas ir skumīgi, jo mēs lieliski sapratāmies!
Ar kuru tagad varēšu runāt krieviski, un galvenais, kurš manu vārdu "laušanu" "uzķers" kā viņa..!!??:(
     Šodien bija doma pievienoties kopānijai, kas dodās uz koncertu blakus ciemā...bet kārtīgi negulētā nakts (vēlie danči un agrā celšanā uz darbu), plus serpentīnu ceļš...šajā mirklī-no mersī!:p
    Rīt ciemā ir lielākie gada (tā sapratu :p) svētki-Kastaņu svētki! Tas nozīmē, ka būs pilns ar tirdziņiem, kuros varēs iegādāties visu no kastaņiem-dažādas maizes, desertu variācijas utt. Šodien starp citu baudīju desertu, kurā bija svaigais siera krēms ar kastaņu krēmu-aizrāvos ar divām papildus porcijām!;p

Ja tev kaut kas nepatīk,maini to. Ja nevari to mainīt,tad maini savu attieksmi! NEŽĒLOJIES!

    Nju ko, runājot par darbu...jā, īsts stroiku darbs! Pirmdienu sāku ar šīfera beršanu/attīrīšanu no sūnām..sākumā nekas, bet, ja visu dienu tas jādara..tad 2 dienas manas rokas bija kā makaroni (bezspēcīgi). Otrdien mums paveicās, nebija stroikas, tā vietā darbs dārzā. Trešdien dalījāmies pa grupām, viena izklaidēja mazus bērnus...man tika kūku gatavošana ar veciem cilvēkiem. Yeap, bija kūku ēšanas pasākums;D Ceturdien stroikas, un vakar mājas sakopšana, jo jaunajā nedēļā uzņemsim pusaudžu grupu uz nedēļu..Tad nu čakli berzu virtuvē sienas, skapīšus (biju laimīga, ka beidzot to varu izdarīt, jo tās sienas bija vee, kkādi traipi, pilns ar zirnekļu tīkliem, pēc padarītā pavisam cita krāsa parādījās:D )..kamēr mans kompanjons notīrīja gāzes plīti, un vēl izpelnījos komentārus, ka esmu apsēsta ar tīrīšanu:p Nice!
   PĀRDOMAS: Uz šīm domām uzvedināja krievu meitene...viņai projekts ir uz gadu, bet viņa to pārtrauc (pagājuši 5 mēneši). Darbs ir fiziski smags, no rītiem ir necilvēcīgi auksts, mums darbs visu cauru gadu notiek ārā...Hmm, un, tad rodas jautājums, priekš kam man šis? Ko tad es īsti šeit daru, kāds mērķis....
    Pirmkārt, man, gribās atbildēt, ja gāji uz kko tādu (pieteikšanos EVS), tad pabeidz iesākto..
    Otrkārt, es šo projektu uztveru kā izaicinājumu..Jā, man arī ir auksti, ne visi darbi patīk, kas jādara...bet, izaicini sevi, maini attieksmi, esi radošs.
Piemēram, es to uztveru kā disciplīnu savas personības izaugsmei, rakstura audzināšanu..
Tātad, ja ir problēmas risini radoši-aukstums-humpiņos bieza darba pufaika + gaidu paciņu no LV ar omas adītām vilnas zeķēm, un cimdiem..:D
   Tāpat ar komunikāciju, ja ir šīs valodas barjeras..tas prasa vēlmi ieklausīties, ko otrs cilvēks tev vēlās pateikt, humora izjūtu-kā iziet no situācijas, kad pārproti.., drosmi-kad pārsakies, nonāc muļķīgā vai smieklīgā stāvoklī...un tā varētu turpināt un turpināt. Šīs visas itkā mazās lietiņas, tomēr, veido tevi kā personību labāku, attīsta. Jo ir reizes, kad nav vēlmes ieklausīies otrā, drosme "tizloties"..utt.
   Ceru, ka šo attieksmi saglabāšu, un izbaudīšu projektu no pozitīvās puses.
   Veiksmi izaicinājumos!;)

P.S.
Vakar bija atvadu ballīte velsiešu puisim, viņa projekts beidzies...
    Šodien ar štopiem aizbraucām līdz Cordes, blakus ciems (13 km)..Ciems ir maziņš, bet tūristu iemīļots..jo vecpilsēta ir no viduslaiku ēkām..Staigājot pa šīm ieliņām, ieskautām pamatīgām-smagnējām, drūmām ēkām..interesantas izjūtas..itkā nomācoši, bet tajā pašā laikā tik interesanti, ja iedomājas kā tajos laikos cilvēki dzīvoja, kā viss notika...
    Eh, šajā reģionā ceļi sastāv tikai no serpentīniem, tie mani nobeigs..;D

Tulūza

    Šī nedēļas nogale tika pavadīta Tulūzā...Tā ir tuvākā lielpilsēta manam miestiņam, aptuveni 100 km.
Laika apstākļi tur ir patīkamāki, kā ciemā...Ziemā Tulūzā lielākais ir -2...Tātad vēl vasara!
   Man patīk šis kontrasts, mazs un liels...Ar to domāju, ka baudīju lielpilsētas burzmu (kontrastā ciema mieram)....un veikali, visi mani mīļie apģērbu veikali, ceru, ka atradīšu uz tiem ceļu, kad būšu tur viena...;p Man bija svarīgi redzēt šos veikalus, savādāk jau domāju, ka būs jānomirst ciema bezgaumīgajās, nezin kura gada lupatās, kas ir 6dienas tirgū...bet tas jau laikam saprotams, jo šeit dzīvo veci cilvēki pārsvarā, un tātad viņiem atbilstošs apģērbs...JĀ, atzīšos, ka man ir atkarība no modīgām lietiņām;D
    Tātad...iepazinu nedaudz šo pilsētu...dienu pavadījām pa centru-apskatījām veikalus, baudījām parku...cik patīkami bija ar plikām pēdiņām pastaigāt pa zaļo zālīti...tā man pietrūksts...manā ciemā nav vietas ar mīkstu,zaļu zālīti:(
    Tikmēr otra grupiņas daļa izpaudās kā ielu muzikanti...

     Vakaru mēs pavadījām  parkā..apkārt izgaismota pilsēta, mūzika, vīns...man patīk:))
              

Labprāt katru nedēļas nogali pavadītu tur..(tā mēs katrs vēlētos :p ), bet diemžēl, tas nozīmē, ka tad arī visa tava kabatas naudiņa tiek atstāta tur....nju ko, mēneša pēdējās nogales būs jāpavada mierīgi ciemā:( jo iekrājumi iztērēti!
Skatīšos uz to no pozitīvās puses, jo tad būs jāpiespiežas paņemt kkādu franču grāmatu un jāpamācās valodas, savādāk esmu vienīgā, kas nesarunājas fr....

Sommieres, Nima

 Atskaite par semināru...
Hmm..šīs dienas priekš manis bija mocības. Kāpēc mocības-tāpēc, ka ārā rādīja 35 grādus, bet redz es esmu apģērbusies kā ziemeļmeita, un neko plānāku arī līdzi nez kāpēc nepaņēmu..labi, ka biju šļūcenītes somā iemetusi:D Plus, pie apartamentiem bija baseins, uz kuru man atlika tecināt siekalu...jo nebija jau peldkostīma!:D
Un vietējos veikaliņos nevarēju atrast neko normālu, vasarīgu, jo viņiem sākusies rudens sezonā... Pirms braukšanas intuīcija teica, ieliec kko plānāku somā + peldkostīmu...Atgādinājums, vienmēr uzticies iekšējai balsij..

     Satikāmies 17 jaunieši no dažādām valstīm, kas tikko ieradušies uz saviem projektiem! Satiku arī letiņu meiteni, yeah!:))
    Ja neskaita, ka jutos kā grillēta vista, un prezentēšanos...kas manā izpildījumā bija smieklīga, jo nevarēju izteikties angliski (runājot par to, atkal man atgādināja par to, ka veidoju sarežģītus teikumus, un pagaidām tas ir mans klupšanas akmenis, jo izvēlos sarežģitus vārdus, lai izteiktos...hmm, no kurienes man tas :p )...tad kopumā bija arī jauki brīži, spēlēs, amizanti priekšnesumi savas valsts prezentēšanā, kino apmeklējums, bāriņš, smiekli!:)
Atpakaļ ceļā bija laiks pastaigāt pa Nimu...skaita vieta, gribēšu tur atgriezties, un iepazīt vairāk!

    Nimas vecpilsētiņa ir īsts labirints...šauras ieliņas, daudz pagriezienu, visas ēkas pilnas ar veikaliņiem, restorāniņiem ar terasēm....dzīve kūsāt kūsā:)) Tā staigājot, ieraudzīju cilvēciņu ar Zaras maisiņu...eh,kkas pazīstams un mīļš, tā vēlējos uziet šo veikalu! Un JĀ, es viņu atradu...tā man bija balva pa smagajām dienām, tāpēc iepriecināju sevi ar dāvaniņu ;D*

Tagad esmu atpakaļ mājās, kur mani sagaidīja ar lazanju un šokolādes keksiņiem:))

P.S.
Uztaisot atkāpi par stiliņu, ko redzēju festivālā, saprotu, ka tā bija franču variācija alternatīvajam stilam...atšķiras no LV..

weekend

Un mans pirmais weekend šeit....
Jāpiemin melnais humors, ko brīvprāši saka pa šo ciemiņu-kapos vairāk ir apglabāti cilvēki, kā dzīvo ciemā...:p
Tātad secinājums...nedēļas nogalēs var palikt mājās un neko nedarīt, vai meklēt kko kaimiņu ciemos...
Vēl nav sākusies ziema, tas nozīmē, ka ir kādi festivāli...viens bija kaimiņos

Bija interesanti pavērot franču kultūru...priekšnesumi-daudz gaisa vingrotāju, klauni, patika pasaku feja....noslēgumā bija koncerts, uzstājās 3 grupas, jāatzīstās, tā pa īstam no visa pasākuma man patika 1. grupas priekšnesums:)p

                                                       (klaunu pārītis bija tiiik jauks:*)


Pēc pasākuma, apmeklētājiem...varu pateikt, ka frančiem topā nevīžīgums (stilā, uzvedībā), interesanti, kā ir lielpilsētās!?:)
Mani franču nevīžīgums mulsina, bet tajā pašā brīdī arī valdzina..;)

Šodien (svētdiena) gribējām ar štopiem mazā trijotnītē aizbraukt uz blakus pilsētu, kas ir daudz lielāka par ciemu.....BET, uz mūsu pusi neviena mašīna nebrauca, tās pāris, kas brauca (mēs cerību pilni, aiz laimes rokas gaisā) nogriezās mums līdz ar degunu pa blakus ceļiem....:(
Tā nu nācās domāt alternatīvu, lai nav jāsēž mājās...devāmies pāris stundas garā pastaigā:)
Pastaiga bija jauka, varējām izvēdināt galvas (mājās atpūsties nevar, jo tur visu laiku kāds čum un mudž)..
Mmmm...Marija man parādīja valriekstu koku, eh..cik superīgi ir saēsties riekstiņus pa tiešo no koka, nevis veikalā pirktos, savācu pilnu arī savu mazo somiņu (žēl, ka maziņā :D )

Jap, aizmirsu pateikt, ka kastaņus arī nogaršoju, un man ļooooti garšoja:))

Jaunā nedēļa būs interesanta, jo man jādodās uz semināru..atkal vienai...ar diviem vilcieniem un beigās autobusu, nju ko, ceru, ka viss būs čikiniekā! Pavadīšu tur visu nedēļu atpūšoties...kamēr manējie strādās:p
He-hey, cerams, ka kādu savu tautieti sastapšu...:))

Sākas īstā dzīve

Esmu šeit pilnas 3 dienas.
Vakar biju strādāt uz mūsu fermu "La Mayounelle". Pienākumi bija krāsot dekoratīvās apdares ap mājas stūriem, logiem, durvīm...izklausās viegli. Tomēr tā nebija....man iedeva spaini ar brūnu ūdeni...tā ir krāsa, jākrāso bija iemērcot švamīti, nospiež un viegli piegrūž pie  mājas...jah, es to švamīti piegrūdu vairākas reizes, lai aizkrāsotu vietiņas, kas palika sausas, bik pa stingru gribēju piespiest un....mans pirmais stūris bija diezgan raibs:D Vēl jau arī bija jāuzmanās no liekā mitruma, lai nenosmērētu māju...to arī bik izdarīju (māja ir balta, ar pāris brūniem plankumiem) :p
Nobeigumā bija vēl šādi tādi darbiņi... Sveiciens Mārtiņam, man būtu noderējis elpceļu aizsargs būvdarbos, ka viņu tur sauca...:P
Šodien atkal ir sapūlce, runājam par darbiem, kas mājās jādara, ēdiena iepirkšanu veicam...
Hmmm...jāatzīstās mans izaicinājums ir dzīvot kopā ar cilvēkiem, kad valodas zināsanas nav īpaši spīdošas...grūti. Vismaz man, patīk, ka lietas ir sakārtotas!
Turat īkšķus!:))

Pirmie iespaidi

Nju tā, esmu ieradusies savā ciemā.
Visa vakardiena pagāja ceļā, bet esmu ļoti lepna par sevi, ka tiku galā ar visām pārsēšanām. Lidoju caur Amsterdamu, tad Tulūza-starp citu ļooooti skaista, Tulūzā bija jāatrod autobuss uz vilciena staciju, un viss beidzot ar vilcienu uz ciemu-nju malacis!:D
Ciemā mani sagaidīja divi jaunieši, kas atveda uz jaunajām mājā. Tur jau mani gaidīja pārējie, lai kopīgi pavakariņotu, man patīk šis ģimeniskums!:)
Šodien visi strādā, bet es atpūšos mājās ar fraņču puisi un meiteni-viņiem šodien brīvs, plus diviem turku puišiem, kam rīt beidzās projekts!
Jūtos kā sliņķīte, īsti nav ko darīt...apskatīju ciemu, palasīju grāmatu, paēdu....tgd gribās gulēt :D
Pārējie nāks mājās pēc 5iem...
Cilvēki šeit ir dažādi, būs grūtības atcerēties visiem vārdus-daudz + interesanti...Daži runā angliski, citi tikai franciski, nju,ko ātrāk vēlos iemācīties fraņču valodu:)
Visnotaļ ir OK!:)

 P.S.
Mazinš ieskats no mazās pastaigas...

             Attēlā redzama baznīca, kas ir 3 min. gājienā, un kura ik pēc h zvana ziņojot cik ir pulkstenis...brīnums, ka naktī gulēju:p

 Aiz stūra ir trepītes pa kurām var uzkāpt kalnā, kkada svētvieta-krusts, bet visuma harmoniska vietiņa, kurā var baudīt mieru,( kad mājā nevarēs,jo mājā čum un mudž..:p) un skaistu skatu pār visu ciemiņu..

 Šeit var redzēt tālumā pili, kas ir atvērta pa vasaru, tad tai pietuvošos;)

 Pa šo ceļu došos uz savu work camp, aptuveni 10 min. gājiens kalnā...

Viss notiek tad, kad tam jānotiek

Nju tā, mans piedzīvojumu gars ir izslāpis pēc jauniem iespaidiem, izaicinājumiem...tad nju esmu metusi izaicinājumu brīvprātīgajam darbam!
Šis ir mans pēdējais vakars mājās...Un rīt jau došos uz Franciju, kur pavadīšu 12 mēnešus. Savā projektā būšu vienīgā no Latvijas. Tāka mans lielākais izaicinājums būs valodas. Esmu sagatavojusies ar aptuveni 100 franču valodas vārdiņiem, un angļu valodu, ko bulburēju ar gariem "eee" un "mmm", un aktīviem rokas žestiem...būs funny!:p
Bet, lai nu kā, jūtos tam gatava...:))

Pēc divdesmit gadiem Tu būsi vairāk sarūgtināts par to,

 ko neizdarīji, nekā par to, ko izdarīji.

 Tāpēc pacel enkuru. Dodies prom no drošības ostas, ķer vēju burās!
  Izzini! Sapņo! Atklāj!

                             (Marks Tvens)